Anonīmais: Vai nav kaut kāds HAOSS federācijā!

Domāju, ka autora vārds neko Jums neizteiks, un tam šajā gadījumā nav arī nozīmes, jo daudz svarīgāks ir tas, kas rakstīts zemāk Ja tā nav - droši varat iebilst un izteikt savu viedokli.

Līdz ar Māra Štromberga augstākā kaluma olimpiskās medaļas iegūšanu ir skaidri redzams, ka ir pieaugusi sabiedrība interese par BMX Latvijā un ir radušies daudzi jautājumi, kas netika uzdoti vai arī „norīti" pirms tam:

• Kas Latvijā organizē BMX dzīvi, kā tiek pieņemti lēmumi un kā tie ietekmē bērnu un jauniešu iespējas darboties un īstenot savus sapņus saistībā ar BMX?

Ja Jūs centīsieties šo jautājumu noskaidrot, Jums būs neiespējami izprast sistēmu, kā Latvijā darbojās BMX, jo šādas sistēmas nav - ir HAOSS, lai arī kā tas nepatiktu šīs vietnes apmeklētājiem.

Apskatot PIEEJAMO informāciju (laikam ne visiem daudz -ko pienākas zināt)  nākas secināt, ka vienīgā organizācija, kas nosaka BMX darbību Latvijā ir Latvijas Riteņbraukšanas Federācija( http://www.lrf.lv/ ). „Federācijas mērķis ir attīstīt Latvijā riteņbraukšanu kā sporta veidu, vadot un koordinējot riteņbraukšanas sporta organizācijas un veicinot tajās mācību - treniņu darbu, atbalstot un organizējot riteņbraukšanas sacensības Latvijā un izlašu komandu piedalīšanos Olimpiskajās spēlēs, Pasaules un Eiropas čempionātos un citās starptautiskajās sacensībās, kā arī pārstāvot Latvijas riteņbraukšanu Starptautiskajā Riteņbraucēju savienībā." Federācija ir biedrība, kurā kā biedri darbojās arī visi Latvijas BMX klubi, un federācija šajā gadījumā ir instruments, kas organizē Latvijas BMX dzīvi, jo uz šo brīdi citas organizācijas nav.

Latvijas riteņbraukšanas federācijas, jeb Biedrības augstākā lēmējinstitūcija ir biedru sapulce. Biedru sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no biedriem. Pievērsīsim uzmanību faktam, ka no federācijas kopējā biedru skaita - 35 biedriem, BMX klubi ir tikai 8, tātad ne tuvu 50 procentiem no kopējā biedru skaita. Šī skaitliskā attiecība skaidri un gaiši parāda, ka BMX klubi nevar lemt par sev globāli svarīgiem jautājumiem bez citu riteņbraukšanas veidu pārstāvju dalības, , kuriem domāju par BMX ir dziļa vienaldzība, tāpat, kā BMX braucējiem par šosejas vai MTB disciplīnām.

Biedru sapulču starplaikā biedrības darbību uzrauga padome, kas sastāv no biedrības prezidenta (Ģirts Rorbaks), trīs viceprezidentiem (Jānis Siliņš, Nikolajs Kalašņikovs, Andris Lupiks) un ģenerālsekretāra (Ita Erta), kurus uz četriem gadiem ievēl biedru sapulce.

Biedrības izpildinstitūcija ir biedrības valde, kas sastāv no ģenerālsekretāra, izpilddirektora (Jānis Sniedze) un sporta menedžera (Arvis Piziks). Pēdējais gan ir ļoti interesants un „stiepjams" amats priekš valdes, kas liek domāt, ka valdē jābūt konkrētam cilvēkam, bet pēc iespējas skanīgā, bet ar tā nosaukumu neko neizsteicošā amatā.

Tātad saskaņā ar statūtiem, ikdienā par Latvijas BMX rūpējās Ita Erta, Jānis Sniedze un Arvis Piziks, kurus pa retam, pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi trijos mēnešos uzrauga Ģirts Rorbaks, Jānis Siliņš, Nikolajs Kalašņikovs un Andris Lupiks. Un tagad - interesants jautājums:

• Kā Jums liekas, kāds te var būt rezultāts priekš BMX un kā viņi (federācijas padome) var ko izlemt, ja „pa lielam" neko nesaprot no BMX? Vienīgā atbilde: viņi dara to ko viņiem iesaka Jānis Siliņš. Vai BMX klubi patiešām uzticās Siliņa kungam? Vai BMX klubi to ir izvirzījuši federācijā? Kur ir protokoli ar BMX klubu pārstāvju pārakstiem?

Pēdējā laikā dzirdam, ka ir bijušas klubu apvienības sapulces,... kas tā par "klubu apvienību"? Šī organizācija nav nekur reģistrēta, kā arī nav izveidota kā federācijas struktūrvienība (nav minēta LRF mājaslapā), kas būtu jāizveido ar biedru sapulces lēmumu un biedrības padomei būtu jāizstrādā tās nolikums, tātad tās lēmumi nav saistoši. Uz šo brīdi juridiski nepastāv neviena organizācija, kura ir izveidota vai reģistrēta atbilstoši normatīvajiem aktiem, kurā aktīvi darbotos BMX klubi un šī organizācija spētu nest kaut kādu labumu Latvijas BMX. „Latvijas BMX" ir neefektīvs, subjektīvs un morāli novecojis.

Pēc nekur neatspoguļotas informācijas ir bijušas sapulces, kur lemts par olimpisko ciklu Latvijas BMX, izlases treneri, dalībniekiem, kas tās par sapulcēm, kādas organizācijas ietvaros? Vai šie lēmumi ir kaut kur fiksēti, un vai tiem ir juridisks spēks, jo saskaņā ar šiem lēmumiem tiek tērēts valsts finansējums BMX (delegācijas uz sacensībām u.t.t.). Kaut kas tiek pielemts, bet kas? Kāpēc plašākai sabiedrībai nav iespējams to uzzināt tieši no Federācijas vadības?

Jautājumi īsumā (kas māk, lai atbild):

• Kādā statusā un prioritātē, salīdzinot ar augstu sasniegumu sportu, federācijai ir jauniešu un amatieru sports, kā tiek sadalīts finansējums starp augstāk uzskaitītajām grupām ?
• Vai BMX klubi tika aicināti izvirzīt vai izvēlēt savu pārstāvi padomē, amatam valdē vai komisijās?
• Vai ar Treneru padomi, tiesnešu kolēģiju un revīzijas komisiju nebūtu par maz, lai kvalitatīvi risinātu un ierosinātu specifiskus jautājumus?
• Kur pieejami sēžu protokoli? Vai ar tiem nav jāiepazīstina sabiedrība?
• Kā var rasties interese atsevišķām personām atbalstīt federāciju, ja nav pieejami plānu, projektu un izlietojuma izklāsts? Kā cilvēks var zināt, ko federācija vispār ir paveikusi?; Kāda no tās jēga?
• Vai federācijas krēslos nav aizsēdējušies cilvēki, kuri savā darbībā ir visai vecmodīgi, pasīvi, neefektīvi, un kuri tur atrodas pateicoties visai seniem un neaktuāliem nopelniem.
• Vai federācijā kādam, patiesībā, nav mēķis degradēt BMX? Ko domāt, ja aktīvu Fedreācijas darbību neredz? Varbūt, tai arī nav nekādu dižo pienākumu? Tikai nosaukums?
• Vai tiešām visi ir apmierināti ar federācijas darbu, ja tajā redz atkal tos pašus cilvēkus - gadu no gada?

Ierosinājumi:

• Federācijas darbībai jābūt aktīvai un redzamai, amatpersonu vēlēšanām un iecelšanām jābūt objektīvai un godprātīgai, jo no viņiem ir atkarīga mūsu sporta virzība.
• Federācijā jābūt institūcijai vai amatam, kas nodarbojas ar BMX lietām federācijā. Tajā nedrīkst būt cilvēks no pārvaldes, jo šī institūcija vai amats pārvaldei ir jāpārrauga, lai nerastos interešu konflikti vai lobēšana. Šim cilvēkam jābūt arī tādam, kas seko interesējas par pieredzi citu pasaules valstu BMX administrēšanā.
• Lēmumi un ierosinājumi federācijas politikai attiecībā pret kādu no riteņbraukšanas veidiem jāpieņem tikai šī riteņbraukšanas veida pārstāvjiem - klubiem un citām BMX organizācijām - federācijas biedriem. Lēmumi, kas skar citus riteņbraukšanas veidus, jāpieņem, jeb jāapstiprina padomei.
• Padomē jābūt ievēlētam cilvēkam, kurš patiešām ir vēlams un izvirzīts no BMX vidus.
• Federācijai ir jābūt sabiedrisko attiecību darbībai, visai federācijas darbībai (idejas, plāni, ierosinājumi, aptaujas, lēmumi, grozījumi, sēžu protokoli, sacensību protokoli, finanšu izlietojums) jābūt pieejamai plašai sabiedrībai, mēdijiem un katram interesentam.
• Federācijas iekšienē jāizskauž jebkuras autoritārisma pazīmes. Biedrības vadībā jāatrodas tikai cilvēkiem, kas vieš uzticību un pierāda sevi darbā pēdējo sezonu laikā...tadam, kas strādā attīstības vārdā.
• Federācijai ir aktīvi, ikdienā jāstrādā pie finanšu un citu līdzekļu piesaistes. Nedrīkst pieļaut, ka finanšu trūkums atspoguļojas jaunatnes sporta degradācijā jeb paviršību „neprioritārajās" sfērās. Īstermiņa tas atspoguļojas uz jauno un spējīgo sportistu izaugsmes iespējām, ilgtermiņā - uz nākotnes rezultātiem lielajā sportā.
• Fedrerācijai jāierosina likumprojekts, kas veicinātu riteņbraukšanas inventāra tirgotājus atbalstīt riteņbraukšanas sportu. Latvijas teritorijā, gada laikā tiek pārdoti ap 100000 velosipēdu. Lats no katra velosipēda tirdzniecības Latvijas riteņbraukšanas sportam dotu lielu papildus impulsu. Ja valsts šādu projektu neatbalstītu, tad federācija varētu uzsākt šādu atbalsta projektu pa tiešo ar tirgotājiem. Ja federācijai būtu saturīga, pievilcīga un interesanta lapa, tad katrs tirgotājs lepotos ar iespēju redzēt savu veikalu atbalstītāju sarakstā.
• Federācijai ir jāizdod savs regulārais izdevums apmēram 2000 eksemplāros, lai gan domāju, ka tas varētu būt pieprasīts arī masu lasītājam tirdzniecībai. Jo ja Federācija saņem naudu no sportistiem, biedriem, atbalstītājiem, valsts, tad jāatskaitās, jāpiesaista. Tātad, jāatspoguļo šīs pašas aktivitātes, rezultāti, plāni un protams, arī naudas devēji, reklāmas vai kādā citā veidā.

Latvijas BMX tagad ir sporta veids, kur mums ir savs olimpiskais čempions, jautājums cik liela šāda Latvijas BMX līmeņa sasniegšanai ir bijusi funkcionāriem, cik liela pašiem braucējiem un to vecākiem? BMX braucēju sasniegumi daudz lielāki nekā pārējo riteņbraukšanas disciplīnu braucējiem, kāpēc mēs nespējam saņemt to, kas mums pienākas ?

Šis nav nosodījums, vai revolūcijas mēģinājums, bet gan BMX sabiedrības aicinājums uz diskusiju.